Kāpēc svaigu produktu iepakojums ir spēcīgākais instruments cīņā pret pārtikas izšķērdēšanu un maržas samazināšanos

Kāpēc iepakojums ir svarīgāks, nekā jūs domājat

Katru gadu pasaulē tiek zaudēta vai izšķērdēta aptuveni viena trešdaļa no visas saražotās pārtikas, un svaigi augļi un dārzeņi ir starp visvairāk skartajām produktu kategorijām. Mazumtirgotājiem, kas strādā ar tikai 1–3 % maržu, pat 2 % zudumu samazinājums var nozīmēt atšķirību starp peļņu un zaudējumiem.

Iepakojums bieži tiek uztverts kā izmaksu pozīcija peļņas un zaudējumu aprēķinā, taču svaigu produktu gadījumā tas ir stratēģisks instruments, kas tieši ietekmē pārtikas izšķērdēšanu, glabāšanas ilgumu, maržu un ilgtspējas rādītājus. Jautājums vairs nav: “Kā iegādāties lētāku iepakojumu?”, bet gan: “Kā izmantot iepakojumu, lai samazinātu zudumus, aizsargātu maržu un sasniegtu vides mērķus?”

Kur patiesībā rodas pārtikas izšķērdēšana svaigu produktu ķēdē

Pārtikas izšķērdēšana notiek katrā svaigu produktu piegādes ķēdes posmā – no ražas novākšanas līdz patērētāja virtuvei. Attīstītajos tirgos 15–20 % svaigu produktu zudumu rodas jau mazumtirdzniecības posmā, un papildu zudumi notiek transportēšanas, uzglabāšanas laikā un mājsaimniecībās.

Biežākie pamatcēloņi:

• Vizuāli defekti nepareizas apstrādes vai neoptimāla iepakojuma dēļ
• Bojāšanās un izžūšana nepietiekamas vides apstākļu kontroles rezultātā
• Bojājumi transportēšanas laikā vibrāciju, temperatūras svārstību un spiediena dēļ
• Pārtikas izšķērdēšana mājās kvalitātes pasliktināšanās uztveres vai neskaidrības par derīguma termiņu dēļ

Šajā kontekstā iepakojums nav pasīvs elements – tas aktīvi ietekmē to, cik daudz produkta tiek zaudēts katrā posmā.

Jaunie izaicinājumi svaigu produktu iepakojumam

Svaigu produktu pircēji un kategoriju vadītāji saskaras ar trīskāršu spiedienu: normatīvo regulējumu, patērētāju gaidām un piegādes ķēdes pārvaldību.

• Regulējums: ES Iepakojuma un iepakojuma atkritumu regula (PPWR) ierobežo noteiktu vienreizlietojamu plastmasas iepakojumu izmantošanu produktiem līdz 1,5 kg un nosaka augstākas pārstrādes prasības. Līdzīgs spiediens rodas arī citos reģionos.
• Patērētāju gaidas: Patērētāji svaigiem augļiem un dārzeņiem piešķir lielāku nozīmi vides ietekmei nekā daudzām citām kategorijām un sagaida gan svaigumu, gan ilgtspēju.
• Piegādes ķēdes pārvaldība: Mazumtirgotāji un institucionālie pircēji arvien biežāk vērtē piegādātājus pēc ilgtspējas kritērijiem, iekļaujot iepakojumu kā daļu no ESG novērtējuma.

Tas padara iepakojumu par stratēģisku konkurētspējas, atbilstības un zīmola pozicionēšanas instrumentu, nevis tikai taktisku iepirkuma lēmumu.

Svaigu produktu ceļa izpratne

Lai redzētu, kur iepakojums rada būtisku atšķirību, ir noderīgi kartēt ceļu no lauka līdz veikala plauktam. Galvenie posmi ietver:

• Ražas novākšana un sagatavošana laukā: vākšana, sākotnējā šķirošana, dzesēšana
• Iepakošana: šķirošana, tīrīšana, apstrāde un iepakošana mazumtirdzniecības vai vairumtirdzniecības formātos
• Uzglabāšana un uzkrāšana: turēšana kontrolētos apstākļos
• Transports: vietējais un starptautiskais, bieži ar vairākkārtēju pārkraušanu
• Distribūcijas centrs: pieņemšana, šķirošana, dažkārt pārpakošana
• Prezentācija veikalā: apgaismojums, gaisa cirkulācija un klientu apstrāde
• Uzglabāšana un lietošana patērētāja mājās: ļoti mainīgi apstākļi un paradumi

Katrā posmā iepakojumam ir konkrēta loma: efektīva apvienošana un šķirošana iepakošanas laikā, vides izolācija uzglabāšanas un transportēšanas laikā, redzamība un pievilcība veikalā, kā arī informācija un porciju kontrole patērētājiem.

Kategoriju ievainojamība: viens iepakojums neder visiem

Dažādiem kultūraugiem ir atšķirīgas ievainojamības, un iepakojumam tas jāatspoguļo.

• Kartupeļi un sakņu dārzeņi: izžūšanas, sasitumu un dīgšanas risks; nepieciešams necaurspīdīgs, ventilēts un izturīgs iepakojums.
• Ogas un trausli augļi: saspiešanas, pelējuma un straujas nogatavošanās risks; nepieciešama amortizācija, gaisa caurlaidība un porciju kontrole.
• Lapu dārzeņi un salāti: vīšanas un kondensāta risks; nepieciešama līdzsvarota mitruma un gāzu kontrole.
• Citrusaugļi un stingri augļi: izžūšanas un mehānisku bojājumu risks; nepieciešama konstrukcijas stingrība, barjeras īpašības un ventilācija.

Šo atšķirību ignorēšana un vispārīgu iepakojuma risinājumu izmantošana noved pie izšķērdēšanas, kvalitātes sūdzībām un zaudētas maržas.

Kā iepakojums aizsargā un pagarina glabāšanas ilgumu

Mūsdienīgs iepakojums aizsargā svaigus produktus, apvienojot vides izolāciju, gāzu kontroli, mitruma pārvaldību, aizsardzību pret gaismu un mehānisko aizsardzību.

• Vides izolācija: stabilizē temperatūru un mitrumu, īpaši tālsatiksmes transportā.
• Skābekļa un gāzu kontrole: iepakošana modificētā atmosfērā (MAP) un optimizēta plēvju caurlaidība var pagarināt glabāšanas ilgumu par 40–100 % atkarībā no produkta.
• Mitruma pārvaldība: perforētas plēves, elpojošs papīrs un mitrumu absorbējoši ieliktņi novērš gan izžūšanu, gan pelējumu.
• Aizsardzība pret gaismu: necaurspīdīgs vai gaismu filtrējošs iepakojums novērš dīgšanu un kvalitātes zudumu gaismai jutīgiem produktiem.
• Mehāniskā aizsardzība: uzlabotas konstrukcijas un amortizācija var samazināt fiziskos bojājumus par 15–40 %.

Kvantitatīvi pētījumi rāda, ka optimizēts iepakojums var pagarināt glabāšanas ilgumu par dienām vai pat nedēļām tādās kategorijās kā salāti, ogas, kartupeļi un eksportam paredzētie citrusaugļi.

Iepakojums kā finanšu instruments – pāri vienības cenai

Iepakojuma izvērtēšana tikai pēc vienības cenas nesniedz pilnīgu priekšstatu. Efektīvāka pieeja ir “Cost in Use”, kas ietver:

Cost in Use = vienības cena + zudumi izšķērdēšanas dēļ + loģistikas neefektivitāte + shrink, dalīts ar nebojāti piegādāto apjomu.

Whitepaper scenāriju analīzes rāda, ka nedaudz dārgāks iepakojums, piemēram, kartupeļiem vai ogām, var pietiekami samazināt zudumus un loģistikas izmaksas, lai Cost in Use samazinātos par 20–30 % un marža uz vienību pieaugtu par vairāk nekā 40 %. Citiem vārdiem sakot – augstāka cena par iepakojumu var būt visrentablākā izvēle, ja tiek ņemti vērā izšķērdēšana un loģistika.